Abstract

Rakstā, izmantojot vēsturiskās imagoloģijas principus un komisma teoriju, atklāti atsevišķi latgalieša autostereotipa veidošanās mehānismi, par izpētes avotu izmantojot latgaliešu anekdotisko folkloru. Analizējot anekdošu personāžu sistēmu, konstatēts, ka latgalietim piemīt tendence uz aktīvu etnisku komunikāciju, iesaistoties ne tikai informācijas sūtītāja un saņēmēja, bet arī personāžā funkcijā. Latgalieša raksturs anekdotēs atklājas tās valodas līdzekļos apzīmējumos) un dažāda līmeņa komiskās situācijās, kas atklāj latgalieti kā gadsimtos veidojušos kultūras vērtību aizstāvi un grupas uzvedī-bas attaisnotāju. Komisko situāciju analīze atklāj, ka latgalietis priekšstatus par citu etnisko grupu neveido pēc bezkompromisu šķīruma „savs” – tātad labs, „svešs” – tātad slikts, bet gan izvērtē komunikācijā iesaistīto partneri pēc tā rīcības psiholoģiskajiem, sociālajiem un citiem parametriem.